Pecholcs Advisory - Aktualitātes

VID turpina pārliecinošu cīņu ar AML pārkāpumiem

Thu, 11 Jun 2020 13:32:00 +0000

Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī 2020.gada otrajā ceturksnī, vadoties no datiem par maija mēnesi, turpina uzsākto uzņēmumu sodīšanu par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (AML) likuma pārkāpumiem.

Prognozējams, ka arī šogad uzņēmumiem jāturpina pilveidot savas iekšējās kontroles sistēmas un AML dokumentācija, kas ne vien samazina iespēja saņemt AML sodu no VID, bet arī paaugstina kopējo Latvijas valsts cīņas ar AML pārkāpumiem efektivitāti.

Detalizētu informāciju ir iespējams iegūt VID mājaslapā šeit. Zemāk aplūkojama aktuālais infografiks par VID piemērotajiem AML sodiem:

VID šogad piemērojis vairāk sodu kā visā 2018.gadā kopā

Tue, 24 Mar 2020 14:47:00 +0000

Pecholcs Advisory ir apkopojis Valsts ieņēmumu dienesta, turpmāk - VID, statistiku par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas, turpmāk - AML, likuma pārkāpumiem pārkāpumiem līdz 2020.gada februārim.

Dati skaidri parāda VID aktīvo rīcību saistībā ar AML risku mazināšanu Latvijā. Tā februāra mēnesī tika piemēroti 22 sodi par kopējo summu 16'330 EUR un vidējo sodu lielumu 742 EUR, kas teju divas reizas atpaliek no vidējā soda lieluma pēdējos gados.

Interesantu ainu AML jomā atklāj 2019.gada dati, kas parāda ne vien rekordaugstu sodu skaita un sodu summas statistiku. Tāpat virknei uzņēmumu ir tikusi apturēta saimnieciskā darbība AML pārbaudes lietas ietvaros. Vērts norādīt, ka divos gadījumos ir vainagojies panākumiem uzņēmumu lēmums apstrīdēt VID piemēroto AML sodu. Tā vienā gadījumā pēc soda apstrīdēšanas tas tika samazināts no 1500 EUR uz 800 EUR, bet otrā - no 1500 EUR uz 1200 EUR. Tas parāda, ka pieņēmums, ka VID lēmumus nav vērts apstrīdēt, nav pamatots. Tāpat tas parāda, ka VID seko līdzi sodu konsekvencei visās lietās.

Plašāku informāciju aicinām skatīt zemāk - Pecholcs Advisory infografikā, kā arī detalizētus datus par sodiem VID mājaslapā.

Iespēja pieteikties uz AML bezmaksas semināru janvārī

Fri, 03 Jan 2020 11:57:00 +0000

Šā gada 29.janvārī notiks bezmaksas seminārs par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma jeb AML subjekta iekšējās kontroles sistēmas galvenajiem elementiem, klientu darījumu uzraudzību un riska indikatoriem.

Bezmaksas semināru organizē Valsts ieņēmumu dienests, (VID) no plkst. 13:00 līdz 15:00. Lai piedalītos seminārā sava dalība jāpiesaka šeit.

Pecholcs Advisory iesaka apmeklēt šo semināru uzņēmumu valdes locekļiem, vadītājiem, grāmatvežiem, kā arī citiem darbiniekiem, kuriem ir vai var būt saskarsme darbā ar AML jautājumiem. Tāpat šīs AML apmācības būs noderīgas uzņēmējiem, kas tikai vēl izvērtē savu darbību kādā no AML jomām.

VID sodu analīze par AML pārkāpumiem 2019.gada novembrī

Mon, 16 Dec 2019 15:56:00 +0000

Valsts ieņēmumu dienests, turpmāk - VID, arī 2019.gada novembrī pārliecinoši turpinājis piemērot naudas sodus un uzņēmumu saimnieciskās darbības ierobežojumus ar mērķi cīnīties ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem. Tā šā gada novembrī ir tikuši piemērots 21 sods par kopējo summu 18'150 EUR, kas ir vairāk kā divas reizes mazāka kopsumma kā mēnesi iepriekš - 2019.gada oktobrī.

Tomēr novembra mēnesī VID ir diviem uzņēmumiem apturējis saimniecisko darbību (šis ir identisks rādītājs 2019.gada oktobra mēnesim, kad arī darbība tika apturēta diviem uzņēmumiem). Tāpat novembrī ir sodīta arī viena fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicējs ar 800 EUR lielu sodu.

Aicinām iepazīties ar detalizētu informāciju par VID piemērotajiem sodiem VID mājaslapā internetā.

VID piemēroto AML sodu analīze par 2019.gada oktobri

Mon, 25 Nov 2019 11:24:00 +0000

2019.gada oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta, (VID), piemēroto sodu skaits par AML jeb Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību pārkāpumiem nav pārsniedzis septembra līmeni, kad tika pieņemti 26 lēmumi par saimnieciskās darbības veicēju - fizisko un juridisko personu, sodīšanu, un oktobrī tie ir bijuši 24 lēmumi par naudas soda piemērošanu, kas ir 8% samazinājums.

Toties oktobrī ir pieaugusi mēnesī piemērotā kopējā naudas sodu summa, un tā veidoja 45'350 EUR, kas ir par 8'420 EUR jeb 23% vairāk kā septembrī, kad naudas sodos tika piemēroti 36'930 EUR. Interesanti, ka oktobrī ir vērojama piemēroto naudas sodu vidējā apmēra ievērojama palielināšanās, salīdzinot septembra mēnesi, kad tas bija 1'420 EUR, un kopā tika piemēroti 26 lēmumi par konstatētiem pārkāpumiem. Oktobrī piemēroto sodu vidējais apmērs ir bijis 1'890 EUR, kas ir 33% pieaugums. Tomēr joprojām 2019.gada jūlija mēnesis joprojām ir nepārspēts ar 45 lēmumiem par sodu piemērošanu ar kopējo summu 70'600 EUR un vidējo naudas soda apmēru 1'569 EUR.

Ar detalizētu VID informāciju par uzņēmumiem, kam piemēroti sodi, kā arī šo sodu apmēriem ir iespējams iepazīties šeit.

VID piemēroto AML sodu analīze par 2019.gada septembri

Thu, 03 Oct 2019 11:18:00 +0000

2019.gada septembra mēnesī Valsts ieņēmumu dienesta, (VID), piemēroto sodu skaits par AML jeb Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību pārkāpumiem ir pārsniedzis augusta līmeni, kad tika pieņemti 15 lēmumi par saimnieciskās darbības veicēju - fizisko un juridisko personu, sodīšanu, un septembrī tie ir bijuši 26 lēmumi par naudas soda piemērošanu, kas ir 60% pieaugums.

Tāpat septembrī ir pieaugusi mēnesī piemērotā kopējā naudas sodu summa, un tā veidoja 36'930 EUR, kas ir par 24'130 EUR jeb 189% vairāk kā augustā, kad naudas sodos tika piemēroti 12'800 EUR. Interesanti, ka septembris ir jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad vērojama piemēroto naudas sodu vidējā apmēra samazināšanās, salīdzinot jūlija mēnesi, kad tas bija 1'568 EUR, un kopā tika piemēroti 45 lēmumi par konstatētiem pārkāpumiem. Septembrī piemēroto sodu vidējais apmērs ir bijis 1'420 EUR. Attiecīgi šā gada jūlija mēnesis joprojām ir nepārspēts ar 44 lēmumiem par sodu piemērošanu ar kopējo summu 70'800 EUR un vidējo naudas soda apmēru.

Ar detalizētu VID informāciju par uzņēmumiem, kam piemēroti sodi, kā arī šo sodu apmēriem ir iespējams iepazīties šeit.

VID 09.2019 web
Infogram

Bezmaksas seminārs AML subjektiem septembrī

Tue, 10 Sep 2019 08:42:00 +0000

Šā gada 27.septembrī no plkst. 11:00 līdz 13:00 tiek organizēts bezmaksas seminārs Valsts ieņēmumu dienesta jeb VID uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma jeb AML subjektiem. Semināru organizē VID, un tas notiks Talejas iela 1, Rīga, LV-1978. Obligāta prasība ir pēc iepriekšējas reģistrācijas, ko iespējams veikt elektroniski VID mājaslapā šeit. Seminārā cita starpā tiks apskatīti jautājumi saistībā ar pēdējiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kā arī pārrunātas aktualitātes AML jomā.

Pecholcs Advisory iesaka apmeklēt šo semināru uzņēmumu vadītājiem, grāmatvežiem, atbildīgajiem valdes locekļiem, kā arī citiem darbiniekiem, kuriem ir vai var būt saskarsme darbā ar AML jautājumiem.

Atgādināsim, ka iepriekšējais VID organizētais seminārs AML subjektiem norisinājās šā gada 30.septembrī, kas pulcēja lielu skaitu interesentu. Vairāk par jau notikušo AML semināru uzzini šeit.

Augustā samazinās VID piemērotie sodi AML pārkāpumu lietās

Mon, 02 Sep 2019 06:28:00 +0000

Pecholcs Advisory ir apkopojis un izanalizējis statistikas datus par Valsts ieņēmumu dienesta, turpmāk – VID, par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma, turpmāk – AML, subjektiem piemērotajām sankcijām 2019.gada augusta mēnesī.

Augustā VID soda naudu ir piemērojis 15 uzņēmumiem. Tas ir teju kā trīs reizes mazāks sodu skaits kā vienu mēnesi iepriekš – jūlijā, kad sodi tika piemērot 44 uzņēmumiem (lasi par jūlija mēnesī VID piemērotajiem sodiem šeit). Šāds sodīto uzņēmumu skaita samazinājums, visticamāk, ir skaidrojams ar tradicionāli pieklusinātāku valsts iestāžu darbu augusta mēnesī. Tomēr, salīdzinot datus ar 2018.gada augusta mēnesi, jāsecina, ka VID turpina būtiski audzēt sodīto subjektu skaitu, jo pirms gada tika sodīti tikai divi uzņēmumi.

Šogad soda nauda ir piemērota amplitūdā no 100 EUR līdz 10000 EUR. Vidējais piemērotās soda naudas lielums AML prasību pārkāpuma gadījumā ir bijis ap 2000 EUR vienam uzņēmumam.

Augustā vidējais piemērotās soda naudas apmērs ir bijis nepilni 900 EUR, kas ir divkāršs samazinājums, salīdzinot ar pēdējo 12 mēnešu tendenci. Pie tam augusts ir pirmais mēnesis šogad kopš aprīļa, kad nevienam uzņēmumam nav apturēta saimnieciskā darbība dēļ AML pārkāpumiem.

Kopš 2017.gada novembra mēneša, kad pieejama statistika par VID lēmumiem, kopā ir pieņemts 181 lēmums ar vidējo soda naudas apmēru virs 1500 EUR. Apstrīdēti 26 lēmumi, kas veido 15% no kopējā lēmumu skaita. Savukārt saimnieciskā darbība ir tikusi apturēta 25 uzņēmumiem, kas veido 14%. Interesanti, ka tikai vienam uzņēmumam no uzņēmumiem, kuriem ir tikusi apturēta saimnieciskā darbība, ir izdevies savu saimniecisko darbību atjaunot.

Ar detalizētu VID informāciju par uzņēmumiem, kam piemēroti sodu, kā arī šo sodu apmēriem ir iespējams iepazīties šeit.

Latvija iesniegusi ziņojumu par Moneyval rekomendāciju ieviešanu

Fri, 30 Aug 2019 16:00:00 +0000

30. augustā Latvija ir iesniegusi progresa ziņojumu par Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai – Moneyval – 5. kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi Latvijas Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas uzlabošanai ar detalizētu izklāstu par līdzatbildīgo institūciju, jo īpaši Latvijas valdības un Saeimas, darba rezultātiem.

“Ar šo ziņojumu mēs sūtām skaidru vēstījumu, ka finanšu sektora sakārtošana ir bijusi un arī turpmāk būs Latvijas valdības prioritāte. Mēs nepieļausim iecietību pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu. Ziņojums par tehnisko rekomendāciju izpildi pierāda, ka ļoti daudz ir izdarīts. Latvijas finanšu sektora uzraudzība un atbildīgo iestāžu sadarbība risku novēršanā ir kļuvusi daudz efektīvāka. Tomēr mēs neplānojam apstāties, jo saprotam, ka ir jāturpina būt modriem, sekojot līdzi visa veida risku attīstībai starptautiskajā finanšu sistēmā,” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens: “Finanšu noziegumu apkarošana ir mana kā iekšlietu ministra prioritāte. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nav tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma. Mēs neesam izņēmums, bet ar savu aktīvo darbu pie izmaiņām normatīvajos aktos un praktiskajiem rezultātiem finanšu noziegumu apkarošanā jau esam gatavi dalīties pieredzē ar citām valstīm.

Valsts policija sadarbībā ar citām tiesībaizsardzības iestādēm un finanšu sektora uzraugiem ir veikusi nozīmīgus uzlabojumus Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas piemērošanā praksē. Ievērojami palielinās ierosināto krimināllietu skaits un kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu apjoms. Latvijā ir spēkā esošs progresīvs un efektīvs normatīvais regulējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai. Mēs neapstāsimies pie sasniegtajiem rezultātiem un ik dienu sev un pārējai pasaulei parādīsim, ka savā darbā kļūstam aizvien efektīvāki cīņā ar NILLTPF noziegumiem. Esmu pārliecināts, ka Latvijas finanšu sektors ir drošs ārvalstu legālām investīcijām.”

Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa norāda: “Esmu pateicīga Saeimai un valdībai par spēju ļoti īsā laikā izdarīt tik ievērojamu darbu, lai turpinātu stiprināt Latvijas spēju cīnīties ar finanšu noziegumiem. Vēlos īpaši pateikties Finanšu izlūkošanas dienesta komandai, Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai, Ārlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī visām citām iesaistītajām iestādēm par neatsveramu ieguldījumu Ziņojuma tapšanā. Šis ir pirmais veiksmīgi pabeigtais posms Moneyval rekomendāciju izpildē, kas ir labi demonstrējis mūsu spēju sadarboties un sasniegt nospraustos mērķus.”

Kā norādīts iesniegtajā ziņojumā, 2018. gadā oktobrī Latvijas valdība pieņēma rīcības plānu Moneyval rekomendāciju izpildei, kam sekoja Latvijas valdības 2019. gada februārī pieņemtais ambiciozais, bet vienlaikus nepieciešamais, plāns par finanšu sektora “kapitālo remontu” ar mērķi stiprināt finanšu sektora regulatoru un to spējas cīnīties pret finanšu noziegumiem, kā arī uzlabot koordināciju ar partneriem efektīvu rezultātu sasniegšanai. Vienlaicīgi ir pārskatīts Finanšu sektora attīstības plāns, lai atjaunotu un uzlabotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju un novērstu ar NILLTPF saistītos riskus un nepilnības.

Rekomendāciju ieviešanas gaitā ir veikti būtiski uzlabojumi Latvijas NILLTPFN likumdošanā, pielāgojot tos Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskajiem standartiem, tajā skaitā, izdarot būtiskus grozījumus NILLTPFN likumā un aizliedzot finanšu institūcijām darījumus ar čaulas veidojumiem, kā arī stiprinot juridisko un operacionālo Finanšu izlūkošanas dienesta neatkarību, nosakot to kā atbildīgo un vadošo iestādi NILLTPFN jomā.

Viens no nozīmīgiem soļiem rekomendāciju ieviešanā ir Saeimas pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, un ar tiem saistītie Ministru kabineta izdotie noteikumi, nodrošinot ANO Drošības padomes noteikto sankciju tiešu un nekavējošu piemērošanu, negaidot to pārņemšanu ES tiesību sistēmā. Tāpat arī ir izveidota Sankciju koordinācijas padome, kas Ārlietu ministrijas vadībā stiprinās sankciju piemērošanas efektivitāti, kā arī informēs privāto un publisko sektoru par sankciju ievērošanu.

Tāpat ir pārskatīts Nacionālais risku novērtējums, iekļaujot tajā sektorālos un nacionālos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumus. Šobrīd darbs turpinās ar nākamo novērtējuma posmu par 2017.-2018. gadu, kas tiks noslēgts un publicēts līdz šī gada beigām.

Visu līdzatbildīgo iestāžu kopīgais darbs jau šobrīd ir devis ievērojamus rezultātus, tajā skaitā, bet ne tikai:

Ārvalstu (ārpus ES) klientu noguldījumu īpatsvars samazinājies līdz rekordzemajam 8% līmenim, ievērojami samazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus;
2018. gadā Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis vēsturē lielāko noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēru, proti, 101.5 milj. euro (2017. gadā – 45.6 milj. euro). Savukārt jau šobrīd 2019. gadā iesaldēti 168.3 milj. euro;
Latvija ir ievērojami uzlabojusi piekļuvi informācijai par patiesajiem labuma guvējiem un kopš 2017. gada novembra likvidējusi vairāk nekā 17 000 uzņēmumu, t. sk. čaulas veidojumu;
2018. gadā Latvijas Valsts policija kriminālvajāšanai nosūtījusi par 15 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kriminālprocesiem vairāk nekā 2017. gadā;
Euro valūta tiek izmantota 95% darījumu Latvijā, samazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, izmantojot ārvalstu valūtas.
Kompetento iestāžu līdz šim paveiktā darba virziens saskan arī ar Starptautiskā Valūtas Fonda 7. augustā publicēto ziņojumu. Latvijas valdība un finanšu sektoru uzraugošās institūcijas augstu novērtē SVF rekomendācijas un pilnībā atbalsta tajā pausto pārliecību, ka NILLTPFN sistēmas efektivitātes stiprināšana un iepriekš nerezidentus apkalpojušo banku darbības virziena maiņa jau šobrīd ir radījusi iespējas uzlabot Latvijas finanšu sistēmu. Visas atbildīgās institūcijas ir apņēmības pilnas aktīvi turpināt uzsākto darbu.

Šī gada novembrī Latvijai ir jāiesniedz nākamais ziņojums par sasniegtajiem efektivitātes rādītājiem, tas ir, par ieviesto tehnisko rekomendāciju praktisko piemērošanu, visās Moneyval rekomendāciju jomās. Latvijas paveiktais tiks vērtēts Moneyval klātienes plenārsēdē Strasbūrā šī gada decembrī un FATF klātienes sēdē 2020. gada februārī.

Plašāku informāciju iespējams iegūt Ministru kabineta mājaslapā šeit.

Datu valsts inspekcija piemēro sodu internetveikalam par GDPR pārkāpumiem

Thu, 29 Aug 2019 15:00:00 +0000

2019.gada 26.augustā Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore pieņēma lēmumu komersantam, kas sniedz pakalpojumus internetveikalā, piemērot 7000 euro lielu naudas sodu par datu subjekta tiesību neievērošanu un nesadarbošanos ar uzraudzības iestādi – DVI, personu datu aizsardzības jomā. Konkrētajā gadījumā komersants savlaicīgi nesniedza atbildi iedzīvotājam (datu subjektam). Tāpat komersants nesadarbojās ar DVI un savlaicīgi nesniedza iestādei nepieciešamo informāciju, kā arī neizpildīja saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) 58.panta 2.punkta “c” un “g” apakšpunktu un Fizisko personu datu apstrādes likuma 23.pantu DVI izdoto rīkojumu.

Pamatojoties uz iesniegumu (sūdzību) no fiziskas personas (iesniedzējs) par komersanta rīcību - neīstenojot datu subjekta tiesības, ko paredz Regulas 17.pants – tiesības panākt, lai pārzinis (komersants) bez nepamatotas kavēšanās dzēstu iesniedzēja personas datus, DVI veica pārbaudi un konstatēja, ka 2018.gadā iesniedzējs vairākkārt bija vērsies pie komersanta ar pieprasījumu dzēst visus personas datus, t. sk. mobilā tālruņa numuru, kurus komersants bija ieguvis iesniedzēja veiktā pasūtījuma pie komersanta ietvaros. Komersants, pēc iesniedzēja lūgumiem dzēst viņa personas datus, uz iesniedzēja mobilā tālruņa numuru vairākkārt sūtīja komerciālus paziņojumus teksta īsziņu veidā.

Nosakot sodu, DVI direktore ņēma vērā Regulā noteiktos šādus elementus: pārkāpuma būtību, ilgumu un sadarbības pakāpi ar uzraudzības iestādi, ietekmēto datu subjektu skaitu, komersanta apgrozījumu iepriekšējā finanšu gadā un citus (Regulas 83.panta 5.punkta “b” un “e” apakšpunkti).

DVI informē, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.un 289.pantu komersantam ir tiesības DVI direktores lēmumu pārsūdzēt tiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas.

Vairāk informācija DVI mājaslapā šeit.