VID turpina pārliecinošu cīņu ar AML pārkāpumiem
11. jūn. 2020
Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī 2020.gada otrajā ceturksnī, vadoties no datiem par maija mēnesi, turpina uzsākto uzņēmumu sodīšanu par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (AML) likuma pārkāpumiem.
Prognozējams, ka arī šogad uzņēmumiem jāturpina pilveidot savas iekšējās kontroles sistēmas un AML dokumentācija, kas ne vien samazina iespēja saņemt AML sodu no VID, bet arī paaugstina kopējo Latvijas valsts cīņas ar AML pārkāpumiem efektivitāti.
Detalizētu informāciju ir iespējams iegūt VID mājaslapā šeit. Zemāk aplūkojama aktuālais infografiks par VID piemērotajiem AML sodiem:
VID šogad piemērojis vairāk sodu kā visā 2018.gadā kopā
24. mar. 2020
Pecholcs Advisory ir apkopojis Valsts ieņēmumu dienesta, turpmāk - VID, statistiku par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas, turpmāk - AML, likuma pārkāpumiem pārkāpumiem līdz 2020.gada februārim.
Dati skaidri parāda VID aktīvo rīcību saistībā ar AML risku mazināšanu Latvijā. Tā februāra mēnesī tika piemēroti 22 sodi par kopējo summu 16'330 EUR un vidējo sodu lielumu 742 EUR, kas teju divas reizas atpaliek no vidējā soda lieluma pēdējos gados.
Interesantu ainu AML jomā atklāj 2019.gada dati, kas parāda ne vien rekordaugstu sodu skaita un sodu summas statistiku. Tāpat virknei uzņēmumu ir tikusi apturēta saimnieciskā darbība AML pārbaudes lietas ietvaros. Vērts norādīt, ka divos gadījumos ir vainagojies panākumiem uzņēmumu lēmums apstrīdēt VID piemēroto AML sodu. Tā vienā gadījumā pēc soda apstrīdēšanas tas tika samazināts no 1500 EUR uz 800 EUR, bet otrā - no 1500 EUR uz 1200 EUR. Tas parāda, ka pieņēmums, ka VID lēmumus nav vērts apstrīdēt, nav pamatots. Tāpat tas parāda, ka VID seko līdzi sodu konsekvencei visās lietās.
Plašāku informāciju aicinām skatīt zemāk - Pecholcs Advisory infografikā, kā arī detalizētus datus par sodiem VID mājaslapā.
Iespēja pieteikties uz AML bezmaksas semināru janvārī
3. jan. 2020
Šā gada 29.janvārī notiks bezmaksas seminārs par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma jeb AML subjekta iekšējās kontroles sistēmas galvenajiem elementiem, klientu darījumu uzraudzību un riska indikatoriem.
Bezmaksas semināru organizē Valsts ieņēmumu dienests, (VID) no plkst. 13:00 līdz 15:00. Lai piedalītos seminārā sava dalība jāpiesaka šeit.
Pecholcs Advisory iesaka apmeklēt šo semināru uzņēmumu valdes locekļiem, vadītājiem, grāmatvežiem, kā arī citiem darbiniekiem, kuriem ir vai var būt saskarsme darbā ar AML jautājumiem. Tāpat šīs AML apmācības būs noderīgas uzņēmējiem, kas tikai vēl izvērtē savu darbību kādā no AML jomām.
VID sodu analīze par AML pārkāpumiem 2019.gada novembrī
16. dec. 2019
Valsts ieņēmumu dienests, turpmāk - VID, arī 2019.gada novembrī pārliecinoši turpinājis piemērot naudas sodus un uzņēmumu saimnieciskās darbības ierobežojumus ar mērķi cīnīties ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem. Tā šā gada novembrī ir tikuši piemērots 21 sods par kopējo summu 18'150 EUR, kas ir vairāk kā divas reizes mazāka kopsumma kā mēnesi iepriekš - 2019.gada oktobrī.
Tomēr novembra mēnesī VID ir diviem uzņēmumiem apturējis saimniecisko darbību (šis ir identisks rādītājs 2019.gada oktobra mēnesim, kad arī darbība tika apturēta diviem uzņēmumiem). Tāpat novembrī ir sodīta arī viena fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicējs ar 800 EUR lielu sodu.
Aicinām iepazīties ar detalizētu informāciju par VID piemērotajiem sodiem VID mājaslapā internetā.
VID piemēroto AML sodu analīze par 2019.gada oktobri
25. nov. 2019
2019.gada oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta, (VID), piemēroto sodu skaits par AML jeb Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību pārkāpumiem nav pārsniedzis septembra līmeni, kad tika pieņemti 26 lēmumi par saimnieciskās darbības veicēju - fizisko un juridisko personu, sodīšanu, un oktobrī tie ir bijuši 24 lēmumi par naudas soda piemērošanu, kas ir 8% samazinājums.
Toties oktobrī ir pieaugusi mēnesī piemērotā kopējā naudas sodu summa, un tā veidoja 45'350 EUR, kas ir par 8'420 EUR jeb 23% vairāk kā septembrī, kad naudas sodos tika piemēroti 36'930 EUR. Interesanti, ka oktobrī ir vērojama piemēroto naudas sodu vidējā apmēra ievērojama palielināšanās, salīdzinot septembra mēnesi, kad tas bija 1'420 EUR, un kopā tika piemēroti 26 lēmumi par konstatētiem pārkāpumiem. Oktobrī piemēroto sodu vidējais apmērs ir bijis 1'890 EUR, kas ir 33% pieaugums. Tomēr joprojām 2019.gada jūlija mēnesis joprojām ir nepārspēts ar 45 lēmumiem par sodu piemērošanu ar kopējo summu 70'600 EUR un vidējo naudas soda apmēru 1'569 EUR.
Ar detalizētu VID informāciju par uzņēmumiem, kam piemēroti sodi, kā arī šo sodu apmēriem ir iespējams iepazīties šeit.
VID piemēroto AML sodu analīze par 2019.gada septembri
3. okt. 2019
2019.gada septembra mēnesī Valsts ieņēmumu dienesta, (VID), piemēroto sodu skaits par AML jeb Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību pārkāpumiem ir pārsniedzis augusta līmeni, kad tika pieņemti 15 lēmumi par saimnieciskās darbības veicēju - fizisko un juridisko personu, sodīšanu, un septembrī tie ir bijuši 26 lēmumi par naudas soda piemērošanu, kas ir 60% pieaugums.
Tāpat septembrī ir pieaugusi mēnesī piemērotā kopējā naudas sodu summa, un tā veidoja 36'930 EUR, kas ir par 24'130 EUR jeb 189% vairāk kā augustā, kad naudas sodos tika piemēroti 12'800 EUR. Interesanti, ka septembris ir jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad vērojama piemēroto naudas sodu vidējā apmēra samazināšanās, salīdzinot jūlija mēnesi, kad tas bija 1'568 EUR, un kopā tika piemēroti 45 lēmumi par konstatētiem pārkāpumiem. Septembrī piemēroto sodu vidējais apmērs ir bijis 1'420 EUR. Attiecīgi šā gada jūlija mēnesis joprojām ir nepārspēts ar 44 lēmumiem par sodu piemērošanu ar kopējo summu 70'800 EUR un vidējo naudas soda apmēru.
Ar detalizētu VID informāciju par uzņēmumiem, kam piemēroti sodi, kā arī šo sodu apmēriem ir iespējams iepazīties šeit.
Bezmaksas seminārs AML subjektiem septembrī
10. sep. 2019
Šā gada 27.septembrī no plkst. 11:00 līdz 13:00 tiek organizēts bezmaksas seminārs Valsts ieņēmumu dienesta jeb VID uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma jeb AML subjektiem. Semināru organizē VID, un tas notiks Talejas iela 1, Rīga, LV-1978. Obligāta prasība ir pēc iepriekšējas reģistrācijas, ko iespējams veikt elektroniski VID mājaslapā šeit. Seminārā cita starpā tiks apskatīti jautājumi saistībā ar pēdējiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kā arī pārrunātas aktualitātes AML jomā.
Pecholcs Advisory iesaka apmeklēt šo semināru uzņēmumu vadītājiem, grāmatvežiem, atbildīgajiem valdes locekļiem, kā arī citiem darbiniekiem, kuriem ir vai var būt saskarsme darbā ar AML jautājumiem.
Atgādināsim, ka iepriekšējais VID organizētais seminārs AML subjektiem norisinājās šā gada 30.septembrī, kas pulcēja lielu skaitu interesentu. Vairāk par jau notikušo AML semināru uzzini šeit.
Augustā samazinās VID piemērotie sodi AML pārkāpumu lietās
2. sep. 2019
Pecholcs Advisory ir apkopojis un izanalizējis statistikas datus par Valsts ieņēmumu dienesta, turpmāk – VID, par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma, turpmāk – AML, subjektiem piemērotajām sankcijām 2019.gada augusta mēnesī.
Augustā VID soda naudu ir piemērojis 15 uzņēmumiem. Tas ir teju kā trīs reizes mazāks sodu skaits kā vienu mēnesi iepriekš – jūlijā, kad sodi tika piemērot 44 uzņēmumiem (lasi par jūlija mēnesī VID piemērotajiem sodiem šeit). Šāds sodīto uzņēmumu skaita samazinājums, visticamāk, ir skaidrojams ar tradicionāli pieklusinātāku valsts iestāžu darbu augusta mēnesī. Tomēr, salīdzinot datus ar 2018.gada augusta mēnesi, jāsecina, ka VID turpina būtiski audzēt sodīto subjektu skaitu, jo pirms gada tika sodīti tikai divi uzņēmumi.
Šogad soda nauda ir piemērota amplitūdā no 100 EUR līdz 10000 EUR. Vidējais piemērotās soda naudas lielums AML prasību pārkāpuma gadījumā ir bijis ap 2000 EUR vienam uzņēmumam.
Augustā vidējais piemērotās soda naudas apmērs ir bijis nepilni 900 EUR, kas ir divkāršs samazinājums, salīdzinot ar pēdējo 12 mēnešu tendenci. Pie tam augusts ir pirmais mēnesis šogad kopš aprīļa, kad nevienam uzņēmumam nav apturēta saimnieciskā darbība dēļ AML pārkāpumiem.
Kopš 2017.gada novembra mēneša, kad pieejama statistika par VID lēmumiem, kopā ir pieņemts 181 lēmums ar vidējo soda naudas apmēru virs 1500 EUR. Apstrīdēti 26 lēmumi, kas veido 15% no kopējā lēmumu skaita. Savukārt saimnieciskā darbība ir tikusi apturēta 25 uzņēmumiem, kas veido 14%. Interesanti, ka tikai vienam uzņēmumam no uzņēmumiem, kuriem ir tikusi apturēta saimnieciskā darbība, ir izdevies savu saimniecisko darbību atjaunot.
Ar detalizētu VID informāciju par uzņēmumiem, kam piemēroti sodu, kā arī šo sodu apmēriem ir iespējams iepazīties šeit.
Latvija iesniegusi ziņojumu par Moneyval rekomendāciju ieviešanu
30. aug. 2019
30. augustā Latvija ir iesniegusi progresa ziņojumu par Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai – Moneyval – 5. kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi Latvijas Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas uzlabošanai ar detalizētu izklāstu par līdzatbildīgo institūciju, jo īpaši Latvijas valdības un Saeimas, darba rezultātiem.
“Ar šo ziņojumu mēs sūtām skaidru vēstījumu, ka finanšu sektora sakārtošana ir bijusi un arī turpmāk būs Latvijas valdības prioritāte. Mēs nepieļausim iecietību pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu. Ziņojums par tehnisko rekomendāciju izpildi pierāda, ka ļoti daudz ir izdarīts. Latvijas finanšu sektora uzraudzība un atbildīgo iestāžu sadarbība risku novēršanā ir kļuvusi daudz efektīvāka. Tomēr mēs neplānojam apstāties, jo saprotam, ka ir jāturpina būt modriem, sekojot līdzi visa veida risku attīstībai starptautiskajā finanšu sistēmā,” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens: “Finanšu noziegumu apkarošana ir mana kā iekšlietu ministra prioritāte. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nav tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma. Mēs neesam izņēmums, bet ar savu aktīvo darbu pie izmaiņām normatīvajos aktos un praktiskajiem rezultātiem finanšu noziegumu apkarošanā jau esam gatavi dalīties pieredzē ar citām valstīm.
Valsts policija sadarbībā ar citām tiesībaizsardzības iestādēm un finanšu sektora uzraugiem ir veikusi nozīmīgus uzlabojumus Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas piemērošanā praksē. Ievērojami palielinās ierosināto krimināllietu skaits un kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu apjoms. Latvijā ir spēkā esošs progresīvs un efektīvs normatīvais regulējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai. Mēs neapstāsimies pie sasniegtajiem rezultātiem un ik dienu sev un pārējai pasaulei parādīsim, ka savā darbā kļūstam aizvien efektīvāki cīņā ar NILLTPF noziegumiem. Esmu pārliecināts, ka Latvijas finanšu sektors ir drošs ārvalstu legālām investīcijām.”
Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa norāda: “Esmu pateicīga Saeimai un valdībai par spēju ļoti īsā laikā izdarīt tik ievērojamu darbu, lai turpinātu stiprināt Latvijas spēju cīnīties ar finanšu noziegumiem. Vēlos īpaši pateikties Finanšu izlūkošanas dienesta komandai, Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai, Ārlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī visām citām iesaistītajām iestādēm par neatsveramu ieguldījumu Ziņojuma tapšanā. Šis ir pirmais veiksmīgi pabeigtais posms Moneyval rekomendāciju izpildē, kas ir labi demonstrējis mūsu spēju sadarboties un sasniegt nospraustos mērķus.”
Kā norādīts iesniegtajā ziņojumā, 2018. gadā oktobrī Latvijas valdība pieņēma rīcības plānu Moneyval rekomendāciju izpildei, kam sekoja Latvijas valdības 2019. gada februārī pieņemtais ambiciozais, bet vienlaikus nepieciešamais, plāns par finanšu sektora “kapitālo remontu” ar mērķi stiprināt finanšu sektora regulatoru un to spējas cīnīties pret finanšu noziegumiem, kā arī uzlabot koordināciju ar partneriem efektīvu rezultātu sasniegšanai. Vienlaicīgi ir pārskatīts Finanšu sektora attīstības plāns, lai atjaunotu un uzlabotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju un novērstu ar NILLTPF saistītos riskus un nepilnības.
Rekomendāciju ieviešanas gaitā ir veikti būtiski uzlabojumi Latvijas NILLTPFN likumdošanā, pielāgojot tos Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskajiem standartiem, tajā skaitā, izdarot būtiskus grozījumus NILLTPFN likumā un aizliedzot finanšu institūcijām darījumus ar čaulas veidojumiem, kā arī stiprinot juridisko un operacionālo Finanšu izlūkošanas dienesta neatkarību, nosakot to kā atbildīgo un vadošo iestādi NILLTPFN jomā.
Viens no nozīmīgiem soļiem rekomendāciju ieviešanā ir Saeimas pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, un ar tiem saistītie Ministru kabineta izdotie noteikumi, nodrošinot ANO Drošības padomes noteikto sankciju tiešu un nekavējošu piemērošanu, negaidot to pārņemšanu ES tiesību sistēmā. Tāpat arī ir izveidota Sankciju koordinācijas padome, kas Ārlietu ministrijas vadībā stiprinās sankciju piemērošanas efektivitāti, kā arī informēs privāto un publisko sektoru par sankciju ievērošanu.
Tāpat ir pārskatīts Nacionālais risku novērtējums, iekļaujot tajā sektorālos un nacionālos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumus. Šobrīd darbs turpinās ar nākamo novērtējuma posmu par 2017.-2018. gadu, kas tiks noslēgts un publicēts līdz šī gada beigām.
Visu līdzatbildīgo iestāžu kopīgais darbs jau šobrīd ir devis ievērojamus rezultātus, tajā skaitā, bet ne tikai:
- Ārvalstu (ārpus ES) klientu noguldījumu īpatsvars samazinājies līdz rekordzemajam 8% līmenim, ievērojami samazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus;
- 2018. gadā Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis vēsturē lielāko noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēru, proti, 101.5 milj. euro (2017. gadā – 45.6 milj. euro). Savukārt jau šobrīd 2019. gadā iesaldēti 168.3 milj. euro;
- Latvija ir ievērojami uzlabojusi piekļuvi informācijai par patiesajiem labuma guvējiem un kopš 2017. gada novembra likvidējusi vairāk nekā 17 000 uzņēmumu, t. sk. čaulas veidojumu;
- 2018. gadā Latvijas Valsts policija kriminālvajāšanai nosūtījusi par 15 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kriminālprocesiem vairāk nekā 2017. gadā;
- Euro valūta tiek izmantota 95% darījumu Latvijā, samazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, izmantojot ārvalstu valūtas.
- Kompetento iestāžu līdz šim paveiktā darba virziens saskan arī ar Starptautiskā Valūtas Fonda 7. augustā publicēto ziņojumu. Latvijas valdība un finanšu sektoru uzraugošās institūcijas augstu novērtē SVF rekomendācijas un pilnībā atbalsta tajā pausto pārliecību, ka NILLTPFN sistēmas efektivitātes stiprināšana un iepriekš nerezidentus apkalpojušo banku darbības virziena maiņa jau šobrīd ir radījusi iespējas uzlabot Latvijas finanšu sistēmu. Visas atbildīgās institūcijas ir apņēmības pilnas aktīvi turpināt uzsākto darbu.
Šī gada novembrī Latvijai ir jāiesniedz nākamais ziņojums par sasniegtajiem efektivitātes rādītājiem, tas ir, par ieviesto tehnisko rekomendāciju praktisko piemērošanu, visās Moneyval rekomendāciju jomās. Latvijas paveiktais tiks vērtēts Moneyval klātienes plenārsēdē Strasbūrā šī gada decembrī un FATF klātienes sēdē 2020. gada februārī.
Plašāku informāciju iespējams iegūt Ministru kabineta mājaslapā šeit.
Datu valsts inspekcija piemēro sodu internetveikalam par GDPR pārkāpumiem
29. aug. 2019
2019.gada 26.augustā Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore pieņēma lēmumu komersantam, kas sniedz pakalpojumus internetveikalā, piemērot 7000 euro lielu naudas sodu par datu subjekta tiesību neievērošanu un nesadarbošanos ar uzraudzības iestādi – DVI, personu datu aizsardzības jomā. Konkrētajā gadījumā komersants savlaicīgi nesniedza atbildi iedzīvotājam (datu subjektam). Tāpat komersants nesadarbojās ar DVI un savlaicīgi nesniedza iestādei nepieciešamo informāciju, kā arī neizpildīja saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) 58.panta 2.punkta “c” un “g” apakšpunktu un Fizisko personu datu apstrādes likuma 23.pantu DVI izdoto rīkojumu.
Pamatojoties uz iesniegumu (sūdzību) no fiziskas personas (iesniedzējs) par komersanta rīcību - neīstenojot datu subjekta tiesības, ko paredz Regulas 17.pants – tiesības panākt, lai pārzinis (komersants) bez nepamatotas kavēšanās dzēstu iesniedzēja personas datus, DVI veica pārbaudi un konstatēja, ka 2018.gadā iesniedzējs vairākkārt bija vērsies pie komersanta ar pieprasījumu dzēst visus personas datus, t. sk. mobilā tālruņa numuru, kurus komersants bija ieguvis iesniedzēja veiktā pasūtījuma pie komersanta ietvaros. Komersants, pēc iesniedzēja lūgumiem dzēst viņa personas datus, uz iesniedzēja mobilā tālruņa numuru vairākkārt sūtīja komerciālus paziņojumus teksta īsziņu veidā.
Nosakot sodu, DVI direktore ņēma vērā Regulā noteiktos šādus elementus: pārkāpuma būtību, ilgumu un sadarbības pakāpi ar uzraudzības iestādi, ietekmēto datu subjektu skaitu, komersanta apgrozījumu iepriekšējā finanšu gadā un citus (Regulas 83.panta 5.punkta “b” un “e” apakšpunkti).
DVI informē, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.un 289.pantu komersantam ir tiesības DVI direktores lēmumu pārsūdzēt tiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas.
Vairāk informācija DVI mājaslapā šeit.
Jauna kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem AML jomā
29. aug. 2019
Ministru kabinets šā gada 27.augusta sēdē ir izskatījis un pieņēmis jaunus noteikumus “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem” (turpmāk - Noteikumu projekts). Saskaņā ar šiem noteikumiem, jau sākot no 2019.gada 17.decembra Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma ir pienākums ziņojumu iesniegt elektroniski, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta uzturēto tīmekļvietni https://zinojumi.fid.gov.lv. Citas personas var iesniegt ziņojumu papīra formā, aizpildot noteiktu veidlapu.
Šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) un Ministru kabineta 2019.gada 2.jūlija noteikumi Nr. 281 „Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”(turpmāk – Noteikumi Nr.281) nosaka Likuma subjektu pienākumu ziņot par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, iesniedzot ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam.
Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam (turpmāk – Moneyval) savstarpējās novērtēšanas 5.kārtas ziņojumā par Latviju, kas publicēts 2018.gada 23.augustā, kurā novērtēti valstī īstenotie pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā (turpmāk – Moneyval ziņojums), ir sniegts skaidrs vēstījums un norāde uz nepieciešamību aktīvi pilnveidot Latvijā šobrīd pastāvošo regulējumu, kā arī nodrošināt tā efektīvu piemērošanu praksē.
Moneyval ziņojumā un arī praksē secināts, ka līdzšinējās neskaidrības Likuma subjektu starpā par aizdomīga un neparasta darījuma nošķiršanu neveicina iesniegto ziņojumu kvalitāti, un vairāk tiek izmantota ziņošana par neparastiem darījumiem, nevis ziņošana par aizdomīgiem darījumiem, kas no vienas puses rezultējas neefektīvā resursu izlietošanā, veicot papildu analīzi gadījumos, kur tā ne vienmēr būtu nepieciešama, bet no otras, noslogojot Likuma subjektus ar formālu ziņojumu iesniegšanu. Attiecīgi viena no Moneyval rekomendācijām ir nepieciešamība pārskatīt aizdomīgu un neparastu darījumu ziņošanas kārtību, tādā veidā pilnveidojot ziņojumu iesniegšanu par aizdomīgiem darījumiem.
Kā tas norādīts Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk – FATF) rekomendācijās, finanšu izlūkošanas dienests darbojas kā centrālā iestāde, kas saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kā arī citu nacionālajos normatīvajos aktos paredzēto informāciju (piemēram, informāciju par skaidras naudas darījumiem, elektroniskajiem paskaitījumiem un cita veida deklarācijas par darījumiem, kas sasniedz noteiktu robežvērtību). Tādējādi primāri dalībvalstīm ir jānodrošina ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšana finanšu izlūkošanas dienestiem, taču nacionālajos tiesību aktos var tikt noteikts cits informācijas veids, kas ir iesniedzams finanšu izlūkošanas vienībām.
Attiecīgi līdz ar Likuma grozījumiem, sākot ar 2019.gada 17.decembri tiek paredzēts atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Likuma subjektiem iesniegt sliekšņa deklarācijas.
Ievērojot minēto, līdz ar grozījumiem Likumā konceptuāli tiek paredzēts atteikties no ziņojuma par neparastu darījumu, paredzot ziņojumu iesniegšanu tikai par aizdomīgiem darījumiem. Vienlaikus tiek paredzēts pienākums Likuma subjektiem iesniegt citu informāciju - informāciju par sliekšņa deklarācijām, kas tiks uzglabāta Finanšu izlūkošanas dienestā un izmantota, veicot stratēģisko analīzi, kā arī turpmāku dienesta rīcībā esošo darījumu apstrādi un analīzi. Plānotajām izmaiņām ir noteikts pārejas posms – 2019.gada 17.decembris, līdz kuram nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas aizstās Noteikumus Nr., nosakot gadījumus un kārtību, kādā sniedzama informācija par sliekšņa deklarāciju, tās saturu, kā arī veidlapu.
Šobrīd spēkā esošie Noteikumi Nr. 281 tika izdoti, pamatojoties uz pirms Likuma grozījumiem ietverto deleģējumu, kas paredzēja deleģējumu izdod noteikumus, kuros apstiprināts neparasta darījuma pazīmju saraksts un kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, un apstiprina ziņojuma veidlapu.
Vienlaikus ar mērķi padarīt skaidrāku regulējumu un skaidrākus Likuma subjektu pienākumus, kā arī ņemot vērā to, ka attiecībā uz sliekšņa deklarāciju un ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem saturu un kārtību ir divi deleģējumi, tiek izstrādāti divi ministru kabineta noteikumu projekti:
1. Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”,
2. Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”.
Ievērojot minēto, Noteikumu projekts tiek attiecināts tikai uz ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem – kārtību, kādā ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem (turpmāk – ziņojumi) iesniedzami, kā arī tiek apstiprinātas ziņojuma veidlapas. Noteikumu projekts atšķirībā no Noteikumiem Nr.281 ietver šādus galvenos zemāk minētos jautājumus:
1. tiek svītrota sadaļa par neparasta darījuma pazīmēm, to aizstājot ar Ministru kabineta noteikumiem „Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”;
2. tiek precizētas Noteikumu pielikumā pievienotās veidlapas;
3. lai citas personas varētu realizēt ziņošanas pienākumu atbilstoši Likuma 3.panta ceturtās daļas prasībām, ir izstrādāta jauna veidlapa ziņojumu iesniegšanai papīra formā.
Noteikumu projekta saturs
Likuma 30.pants nosaka pienākumu Likuma subjektiem nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu.
Likuma subjektiem, pamatojoties uz Noteikumu projekta 2.punktu, ir pienākums ziņojumu iesniegt elektroniski, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienestā dienesta uzturēto tīmekļvietni https://zinojumi.fid.gov.lv.
Finanšu izlūkošanas dienests XML shēmas struktūru jeb XML Schema Definition (turpmāk - XSD) shēmu uzturēs savā tīmekļvietnē, darot to publiski pieejamu Likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām.
Līdz ar Noteikumu projektu tiek precizētas Noteikumu pielikumā pievienotās veidlapas, ievērojami papildinot sākotnējā Likuma subjekta ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu ar klienta izpētes informāciju (informācija par klienta kontu, līdzekļu atlikumu, klienta ekonomisko darbību, patiesā labuma guvēju, klienta grupu, klienta piesaistītāju, klienta īpašniekiem un ziņojumā iekļauto personu saistību ar politiski nozīmīgu personu). Tiek paredzēts, ka ziņojumam tiek pievienoti klienta izpētes dokumenti un klienta darījumu izpētes dokumenti. Tāpat ziņojuma veidlapā paredzēti lauki informācijas norādīšanai par iespējamo noziedzīgo nodarījumu un konstatētajām darbībām, kas raksturo attiecīgo tipoloģiju. Ziņojuma veidlapas papildu lauki par klienta izpētes informāciju aizpildāmi tikai par ziņojuma iesniedzēja - Likuma subjekta- klientu. Ar jēdzieniem „alternatīvās adrese valsts” un „alternatīvā adrese” tiek saprasta personu papildus adrese, piemēram, papildus juridiskās personas reģistrētajai adresei, tiek norādīta arī korepondences adrese.
Papildus norādāms, ka Likuma subjektiem nebūs obligāti jāaizpilda visi Noteikumu projekta 1. pielikumā šobrīd ietvertie lauki, tādējādi nodrošinot iespēju iesniegt ziņojumu arī tad, ja ņemot vērā Likuma subjekta darbības specifiku, attiecīgā informācija Likuma subjektiem nav zināma (piemēram attiecībā uz nefinanšu sektora Likuma subjektiem lauki „Atlikums klienta kontā (-os) ziņojuma iesniegšanas datumā”, Darījuma/ darbības dalībnieka konta informācija u.c. nebūs obligāti aizpildāmi). Veidlapa ir vispārīga un tehniski tiks pielāgošana (validācija) noteiktām ziņotāju grupām tiks veikta, publicējot veidlapu Finanšu izlūkošanas dienesta elektroniskajā vietnē, kā arī ziņojumu sniegšanas procesā.
Vienlaikus norādāms, ka ziņojuma iesniegšana neatbrīvo Likuma subjektu no pienākuma iesniegt sliekšņa deklarāciju, ja darījums, uz ko attiecas ziņojums, atbilst kādam no Ministru kabineta noteikumos par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu noteiktajiem sliekšņa deklarācijas gadījumiem.
Ziņojumā ietverami visi savstarpēji saistīti darījumi, kas veido darījuma aizdomīgumu. Savukārt gadījumos, ja darījuma aizdomīgumu rada vairāki savstarpēji saistīti darījumi, tad ziņojumā ietver ziņas par visiem attiecīgajiem darījumiem.
Likuma 3.panta ceturtajā daļā ir ietverts pienākums arī panta pirmajā daļā nenorādītajām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām pildīt Likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem. Vēl jo vairāk – ar mērķi skaidri nošķirt Likuma subjektus no citām personām, līdz ar grozījumiem Likumā, kas stājās spēkā 2019.gada 29.jūnijā, no 2019.gada 17.decembra minētā daļa tiek izteikta atsevišķā pantā šādā redakcijā:
„3.1 pants. Citu personu pienākums attiecībā uz informācijas sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem
Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītas darbības, arī šā likuma 3. pantā nenorādītām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām ir pienākums sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam informāciju par katru aizdomīgu darījumu, kā arī to rīcībā esošo informāciju un dokumentus, kas nepieciešami Finanšu izlūkošanas dienestam tā pienākumu veikšanai atbilstoši šā likuma prasībām. Šajā pantā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.”
Norādāms, ka Finanšu izlūkošanas dienests saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem arī no Likuma 3.panta pirmajā daļā neminētajiem Likuma subjektiem, kas tiek analizēta ar mērķi novērst vai atklāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu. Vienlaikus, lai atvieglotu un vienlaikus motivētu personas ziņot par attiecīgajiem faktiem, personām netiek noteikts obligāts pienākums aizpildīt Noteikumu projekta 1.pielikumā iekļauto veidlapu, kuras aizpildīšanai ir nepieciešamas padziļinātākas zināšanas, kā arī fakti, kurus var iegūt, veicot Likumā noteikto klienta izpēti, kas obligāta ir tikai Likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem Likuma subjektiem. Ievērojot minēto, līdz ar Noteikumu projekta 4.punktu ir noteikts, ka citas personas var iesniegt ziņojumu papīra formā, aizpildot noteikumu 2. pielikumā minēto veidlapu.
Ievērojot to, ka Noteikumu projekts aizstās Noteikumus Nr. 281, līdz ar Noteikumu projekta 5.punktu tiek atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2019. gada 2.jūlija noteikumus Nr. 281 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" .
Ievērojot to, ka Likuma pārejas noteikumu 39. punkts paredz, ka kārtība par sliekšņa deklarāciju iesniegšanu stāsies spēkā 2019.gada 17.decembrī, līdz ar Noteikum projekta 6.punktu tiek noteikts, ka Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 17. decembrī.
Augstākminēto nosaka šo noteikumu anotācija, kas ir pieejama šeit.
Bezmaksas seminārs AML subjektiem
22. aug. 2019
Šā gada 30.augustā no plkst. 12:00 līdz 14:00 tiek organizēts bezmaksas seminārs Valsts ieņēmumu dienesta jeb VID uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma jeb AML subjektiem. Semināru organizē VID, un tas notiks Talejas iela 1, Rīga, LV-1978. Obligāta prasība pēc iepriekšējas reģistrācijas, ko iespējams veikt elektroniski VID mājaslapā. Seminārā cita starpā tiks apskatīti jautājumi saistībā ar pēdējiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.
Jūlijā VID būtiski aktivizējies sodu piemērošanā AML jomā
31. jūl. 2019
Pecholcs Advisory ir apkopojis statistiku par Valsts ieņēmumu dienesta, turpmāk – VID, par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma, turpmāk – AML, subjektiem piemērotajām sankcijām 2019.gada jūlija mēnesī.
Jūlijā VID soda naudu ir piemērojis 44 uzņēmumiem, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar jūnija mēnesi, kad soda nauda tika piemērota 21 uzņēmumam (ar rakstu par VID soda naudu statistiku 2019.gada jūnija mēnesī ir iespējams iepazīties šeit). Piemēram, 2018.gada jūlijā attiecībām uz AML pārkāpumiem pie atbildības tika saukts tikai viens uzņēmums, kam tika piemērota 2000 EUR soda nauda un apturēta darbība. Atgādināsim, ka šogad soda nauda ir piemērota amplitūdā no 300 EUR līdz 10000 EUR. Vidējais piemērotās soda naudas lielums AML prasību pārkāpuma gadījumā ir bijis ap 2000 EUR vienam uzņēmumam.
Jūlija mēnesī vidējais piemērotās soda naudas apmērs ir bijis 1600 EUR. Trim uzņēmumiem papildus soda naudai ir apturēta darbība un piemērots liegums izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai. Uzņēmumiem, kam ir apturēta saimnieciskā darbība, ir raksturīgs tas, ka nav izpildīta VID prasība nodrošināt pārbaudes veikšanu un uzrādīt pieprasītos dokumentus. Tas nozīmē, ka minētie uzņēmumi nav sadarbojušies ar VID konkrētajās pārbaudes lietās. Kopējā tendence ir ne vien pieaugt sodīto uzņēmumu skaitam katrā mēnesī, bet arī piemēroto soda naudu apmēram. Kopš 2017.gada novembra mēneša, kad pieejama statistika par VID lēmumiem, kopā ir pieņemti 163 lēmumi ar vidējo soda naudas apmēru 1600 EUR. Apstrīdēti 26 lēmumi, kas veido 16% no kopējā lēmumu skaita. Savukārt saimnieciskā darbība ir tikusi apturēta 25 uzņēmumiem, kas veido 15%. Interesanti, ka tikai vienam uzņēmumam no uzņēmumiem, kuriem ir tikusi apturēta saimnieciskā darbība, ir izdevies savu saimniecisko darbību atjaunot.
Ar detalizētu informāciju par uzņēmumiem, kam piemēroti sodu, kā arī šo sodu apmēriem ir iespējams iepazīties šeit.
Itālijā noteikts GDPR “tiesību tikt aizmirstam“ saturs
30. jūl. 2019
2019.gada 20.jūlijā Itālijas Datu valsts inspekcija (Garante per la protezione dei dati personali) pieņēmusi lēmumu, ar kuru noteikusi Vispārīgās datu aizsardzības regulā jeb GDPR noteikto “tiesību tikt aizmirstam” (right to be forgotten) saturu saistībā personas tiesībām meklētājprogrammā Google ierobežot jeb dzēst par sevi pieejamo informāciju. Konkrētajā lietā tika lūgts dzēst saiti (URL) uz informāciju par kriminālprocesu saistībā ar fizisko personu, jo informācija nesaturēja atjauninātas ziņas, ka konkrētais kriminālprocess ir izbeigts. Itālijas Datu valsts inspekcija noteica, ka Google saite (URL) uz konkrēto informāciju no meklētājprogrammas ir jādzēš 20 dienu laikā. Ar pilnu Itālijas Datu valsts inspekcijas sniegto informāciju ir iespējams iepazīties šeit.
VID sodu statistika AML jomā 2019.gada jūnijā
29. jūl. 2019
Pecholcs Advisory ir apkopojis statistiku par Valsts ieņēmumu dienesta, turpmāk – VID, par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma, turpmāk – AML, subjektiem piemērotajām sankcijām 2019.gada jūnija mēnesī.
Jūnijā VID soda naudu ir piemērojis 21 uzņēmumam. Piemēram, 2018.gada jūnijā attiecībām uz AML pārkāpumiem pie atbildības nav saukts neviens uzņēmums. Šogad soda nauda ir piemērota amplitūdā no 300 EUR līdz 10000 EUR. Vidējais piemērotās soda naudas lielums AML prasību pārkāpuma gadījumā ir bijis nedaudz virs 2000 EUR vienam uzņēmumam. Četriem uzņēmumiem papildus soda naudai ir apturēta darbība un piemērots liegums izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai. Uzņēmumiem, kam ir apturēta saimnieciskā darbība, ir raksturīgs tas, ka nav izpildīta VID prasība nodrošināt pārbaudes veikšanu un uzrādīt pieprasītos dokumentus. Tas nozīmē, ka minētie uzņēmumi nav sadarbojušies ar VID konkrētajās pārbaudes lietās.
Kopējā tendence ir pieaugt ne vien sodīto uzņēmumu skaitam katrā mēnesī, bet arī piemēroto soda naudu apmēram.
Ar detalizētu informāciju par uzņēmumiem, kam piemēroti sodu, kā arī šo sodu apmēriem ir iespējams iepazīties šeit.
Atbildot uz baumām, Malta grasās ieviest visas Moneyval rekomendācijas noteiktajā termiņā
26. jūl. 2019
Kā atbilde uz nesenajām baumām par Maltas nokļūšanu valstu “pelēkajā sarakstā” saistībā ar būtiskiem trūkumiem AML jomā (pilns Times of Malta raksts pieejams šeit) un iespējamu izkrišanu Moneyval ziņojumā, Maltas Premjerministrs ir nācis klajā ar savu skaidrojumu šīm baumām. Pirmkārt, viņš norāda, ka Moneyval pārbaudē tiek izmantoti dati par Maltas finanšu sektoru uzraudzību no 2018.gada novembra mēneša. Otrkārt, Malta kopš minētā termiņa jau šobrīd ir novērsusi lielāko daļu izvirzīto problēmu. Attiecīgi Moneyval ziņojums neatspoguļos esošo situāciju Maltā, bet gan aprakstīs tās stāvokli teju gadu vecā pagātnē. Ar pilnu Malta Today rakstu ir iespējams iepazīties šeit.
“New York Times” publikācija par Latvijas finanšu sistēmu un AML problēmām Latvijā
17. jūl. 2019
ASV laikraksts “New York Times” šā gada 17. jūlijā ir publicējis rakstu “Sanctions on Russia and North Korea Put Tiny Latvia in U.S. Cross Hairs”, kurā tiek attīstīta retorika par Latviju kā valsti ar nozīmīgām problēmām AML jomā. Rakstā pieminētas tādas Latvijas bankas kā Deutsche Bank, PNB Bank, Swedbank, Danske Bank un likvidējamā ABLV Bank. Kopumā raksts vērtējams kā Latvijas tēlu negatīvi ietekmējoša publikācija. Ar orģinālrakstu iespējams iepazīties šeit.
Vai viltus ziņas varēs būt pamats licences izsniegšanas atteikumam?
2. jūl. 2019
Valsts sekretāru sanāksmē šā gada 13.jūnijā izsludinātais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr.245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”” (noteikumu projekts pieejams šeit) pieļauj iespēju, ka publiski pieejamas viltus ziņas vai nomelnojoša rakstura informācija var būt par pamatu, lai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņemtu lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.
Noteikumu projektā iekļautā jaunā norma paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pieņemot lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, izvērtē šādas ziņas par kapitālsabiedrību, tai skaitā ziņas, kas saņemtas no citām kompetentajām iestādēm, vai par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un patieso labuma guvēju iestādes rīcībā ir pieejama negatīva rakstura informācija, kas liecina par iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu, vai terorismu.
Tādejādi situācijā, kurā Patērētāju tiesību aizsardzības centram būtu pieejama maldinoša rakstura informācija par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) vai patiesā labuma guvēju, tas varētu pieņemt negatīvu lēmumu un atteikt izsniegt speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Minētā situācija varētu iestāties ar nosacījumu, ka šī nepatiesā informācija ir saistīta ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu, vai terorismu.
Šo noteikumu projektā ietverto absurdo normu saskaņošanas procesā starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē vēl ir iespējams labot. Optimāls risinājums būtu jēdzienu “negatīva rakstura informācija, kas liecina par iespējamu saistību” aizstāt ar jēdzienu “negatīva rakstura ziņas par faktiem, kas liecina par saistību”. Termins “ziņas par faktiem” ir plaši izmantots krimināltiesībās un Kriminālprocesa likumā. Tādejādi noteikumu projekts tiktu papildināts ar efektīvu un drošu normu.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par šiem grozījumiem aicinām sazināties ar mums. Pecholcs Advisory profesionāļu komanda sniegs Jūsu uzņēmumam nepieciešamo atbalstu saistībā ar AML likuma izmaiņām.
Stājas spēkā būtiskas izmaiņas kreditēšanas reklāmā Latvijā
1. jūl. 2019
Šā gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ievieš jaunas prasības un ierobežojumus patērētāju kreditēšanas reklāmām Latvijā, Konkrētie grozījumi ir atzīstami būtiskiem, bet vienlaikus arī neviennozīmīgi vērtētiem un nekvalitatīviem. Arī Valsts prezidents, izsludinot minētos grozījumus, ir paudis nostāju, ka "ir pietiekami daudz laika, lai sagatavotos jaunajam regulējumam vai lai kādas normas pilnveidotu, ja jaunās Saeimas vairākums to uzskatītu par nepieciešamu un sabiedrības interesēs" (avots: Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa).
Ar Pecholcs Advisory rakstu "Stāsies spēkā grozījumi patērētāju kreditēšanas reklāmā" par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsadzības likumā ir iespējams iepazīties šeit.
29.jūnijā stājas spēkā AML likuma jaunā redakcija
28. jūn. 2019
Valsts prezidents šā gada 28.jūnijā ir izsludinājis grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kā jaunais nosaukums turpmāk būs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums. Šie un virkne citu būtisku grozījumu stāsies spēkā jau 29.jūnijā. Ar rakstu "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" un svarīgāko izmaiņu apkopojumu ir iespējams iepazīties šeit.